Search results for "Politiskā komunikācija"
showing 10 items of 12 documents
Krievijas agresijas Ukrainā reprezentācija 13. Saeimas frakciju komunikācijā presē un populārākajos ziņu portālos 2022. gada februārī–aprīlī
2022
Maģistra darba mērķis ir atklāt, kā Krievijas agresija Ukrainā tiek reprezentēta Latvijas Republikas 13. Saeimā pārstāvēto partiju politiķu komunikācijā laikrakstos Diena, Latvijas Avīze, Segodnja, nedēļas izdevumā IR, kā arī portālos Delfi.lv, Tvnet.lv, LSM.lv, Jauns.lv 2022. gada februārī-aprīlī. Pētījuma rezultāti iegūti ar kvantitatīvās un kvalitatīvās kontentanalīzes palīdzību, kā arī veicot intervijas ar mediju pārstāvjiem
Covid-19 Crisis: Official Government Messages and Communication of Ministers on Social Networking Site Facebook During the Periods of State of Emerge…
2021
Bakalaura darba “Covid-19 krīze: valdības oficiālie vēstījumi un ministru komunikācija sociālās tīklošanās vietnē “Facebook” ārkārtējo situāciju laikā” mērķis ir noskaidrot valdības locekļu vēstījumus un to atšķirības ārkārtējo situāciju laikā, kas Covid-19 izplatības dēļ Latvijā pirmo reizi tika izsludināta no 2020. gada 12. marta līdz 9. jūnijam un otro reizi no 2020. gada 9. novembra līdz 2021. gada 6. aprīlim. Mērķa sasniegšanai izvirzīti četri pētnieciskie jautājumi, atbildes uz kuriem meklētas, pamatojoties uz teorētisko bāzi, kurā iekļauts pārskats par politiskās un krīzes komunikācijas jēdzienu, ārkārtējās situācijas tiesisko regulējumu, sociālās tīklošanās vietni “Facebook” un citi…
Slavenību iesaistīšanās ASV prezidenta pirmsvēlēšanu periodā. Mailijas Sairusas, Lēdijas Gagas, Bejonses Noulzas un Hilarijas Klintones gadījums – In…
2017
Bakalaura darba tēma ir “Slavenību iesaistīšanās ASV prezidenta pirmsvēlēšanu periodā. Mailijas Sairusas, Lēdijas Gagas, Bejonses Noulzas un Hilarijas Klintones gadījums – Instagram profilu analīze periodā no 1.06.2016 līdz 8.11.2016” Darba mērķis ir noskaidrot kā mūziķes Lēdija Gaga, Bejonsē Noulza un Mailija Sairusa komunicēja ar sekotājiem, lai platformā Instagram aicinātu cilvēkus balsot par Hilariju Klintoni ASV prezidenta vēlēšanās. Darbā analizēts, kā slavenības izvēlētajā laika periodā komunicēja ar auditoriju, lai runātu par vēlēšanām un Hilariju Klintoni. Darbā apskatīta divpakāpju plūsmas teorija, politiskā komunikācija, fanu kults. Izmantotās pētniecības metodes ir vizuālā un te…
Latvijas Republikas Ministru prezidenta Artura Krišjāņa Kariņa tēls interneta ziņu portālu Delfi.lv un Tvnet.lv publikācijās un to lietotāju komentār…
2020
Bakalaura darba mērķis ir noskaidrot, kādu tēlu Latvijas Republikas Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam ir veidojuši Latvijā apmeklētākie interneta ziņu portāli – Delfi.lv un Tvnet.lv, kā arī salīdzināt publikācijās un to lietotāju komentāros identificēto tēlu. Mērķa sasniegšanai izvirzīti pieci pētnieciskie jautājumi, uz kuriem atbildes meklētas, balstoties uz teoriju par politisko komunikāciju, interneta ziņu portāliem, Klausa Mertena tēla teoriju un īstenoto pētījumu, kurā veikta arī interneta ziņu portālu lietotāju aptauja, kā arī izmantots Čārlza Osguda semantiskais diferenciālis. Rezultātā atklāts tēls divu interneta ziņu portālu publikācijās un to lietotāju komentāros.
Politiskā komunikācija - interneta joku resurss
2016
Darba tēma: Politiskā komunikācija – interneta joku resurss. Darba mērķis: izpētīt interneta humoru par politisko komunikāciju, noskaidrot, kā jaunieši uztver tajā ietvertos politiķus un, kā novērtē politisko darbību. Darba uzdevumi: literatūras studijas, politiskās komunikācijas gadījumu un interneta humora izpēte, jauniešu aptaujāšana, datu analīze. Teorētiskā pieeja: Dž. Fiske, E. Grifins, K. Sandersa, B. MakNairs, B. Pfetša, F. Esers, R. Negrine, T. Benski, E. Fišers, R. Šmite, M. Kastels. F. L. F. Lī, Dž. C. Baumgartnere. Metodoloģija: literatūras studijas, kvalitatīvā kontentanalīze, aptauja, kvantitatīva datu apstrāde. Pētījuma rezultāti: jaunieši, kuri ir redzējuši interneta politis…
Rīgas domes rāmējums pēcvēlēšanu periodā no 2020. gada oktobra līdz 2021. gada martam interneta ziņu portālos "Delfi.lv" un "Lsm.lv"
2021
Rīgas domes rāmējums pēcvēlēšanu periodā no 2020. gada oktobra līdz 2021. gada martam interneta ziņu portālos “Delfi.lv” un “Lsm.lv” Bakalaura darbs sastāv no trim daļām: teorētiskās, metodoloģiskās un empīriskās. Darba teorija sastāv no interneta ziņu mediju raksturojuma, politiskās komunikācijas teorijas, rāmējuma teorijas un ietver nodaļas ar Rīgas domes raksturojumu un portālu “Delfi.lv”, “Lsm.lv” aprakstu. Bakalaura darba pētnieciskā daļa sastāv kontentanalīzes un rāmējuma analīzes. Autore definējusi visbiežāk lietoto Rīgas domes rāmējumu publikācijās un aktieru pausto vērtējumu.
Emotion Discourses Communication of Saeima deputies on Facebook about the emergency situation in the country, in period from March 13 to April 13, 20…
2020
Maģistra darba mērķis ir noskaidrot, kādi emociju diskursi ir sastopami Saeimas deputātu ierakstos (tekstos un runājošos tekstos) sociālā vietnē Facebook par ārkārtējo situāciju valstī laikposmā no 2020. gada 13.marta līdz 13. aprīlim un kādas attiecības ir novērojamas starp Saeimas koalīcijas un opozīcijas deputātu emocijām un tēmām un objektiem, kam veltītas emocijas. Pētījuma problēma ir Saeimas deputātu uz emocijām balstīta savstarpējā un uz sabiedrību vērsta komunikācija, kas ārkārtējās situācijas laikā varētu kļūt vēl emocionālāka. Darba teorētiskā daļa ietver emociju teorijas modeļus, emociju izmantošanu komunikācijā, politiskās komunikācijas jēdzienu, politisko komunikāciju krīzes a…
Priekšvēlēšanu aģitēšana sociālajos medijos
2022
Bakalaura darba tēma ir “Priekšvēlēšanu aģitēšana sociālajos medijos”. Bakalaura darba mērķis ir izvērtēt kā 13.Saeimas vēlēšanu kandidātu priekšvēlēšanu aģitācijas metodes sociālo mediju platformā Facebook priekšvēlēšanu aģitācijas periodā atšķiras, un vai partijas, kas biežāk veica politiskās aģitācijas priekšvēlēšanu periodā sasniedza labākus rezultātus 13.Saeimas vēlēšanās. Mediji funkcionē kā starpnieks starp sabiedrību un politiskajiem aktoriem. 21.gs mediju telpa nesastāv tikai no laikrakstiem, žurnāliem un mediju vietnēm internetā. Sociālie mediji politiskajiem aktoriem sniedz iespēju komunicēt ar potenciālajiem un esošajiem vēlētājiem, līdz ar to ietekmējot sabiedrības kopējo viedo…
Latvijas dienas laikrakstu politisko žurnālistu un 12. Saeimas deputātu naratīvi par Laimdotas Straujumas otrās valdības nomaiņu ar Māra Kučinska val…
2016
Bakalaura darba “Latvijas dienas laikrakstu politisko žurnālistu un 12. Saeimas deputātu naratīvi par Laimdotas Straujumas otrās valdības nomaiņu ar Māra Kučinska valdību” mērķis ir saprast, kādi naratīvi dominē mediju un politiķu mijiedarbībā. Darba teorētiskajā daļā ir skaidrots politiskās komunikācijas process, skaidrots krīžu jēdziens un to komunikācija, kā arī raksturota naratīva paradigma. Metdoloģiskajā daļā ir aplūkotas pētījumā izmantotās metodes- naratīva analīze, izmantojot A. J. Greimasa aktantu modeli un naratīva intervija. Pētnieciskajā daļā ir atspoguļota Latvijas dienas laikrakstu naratīvu analīze, rezultāti, veikts mediju salīdzinājums un veiktie secinājumi. Pētījumā se…
Persuasive elements in communication of Ministry of Health and Health minister on social media platforms "Facebook", "Twitter" and "Instagram" about …
2022
Bakalaura darba "Pārliecināšanas elementi Veselības ministrijas un veselības ministra komunikācijā par vakcināciju sociālo mediju platformās ''Facebook'', ''Twitter'' un ''Instagram'' (2021.gada jūlijs - oktobris)'' mērķis ir analizēt Veselības ministrijas un veselības ministra Daniela Pavļuta komunikāciju par vakcināciju sociālo mediju platformās Facebook, Twitter un Instagram, izmantojot Informācijas apstrādes varbūtības modeli (ELM). Darba teorētiskajā daļā apskatīta politiskās komunikācijas, sociālo mediju, pārliecināšanas komunikācijas un veselības komunikācijas jēdzieni. Metodoloģiskajā daļā apskatīta daļēji strukturētā intervija, kontentanalīze un anketēšanas metode. Rezultātā ir nos…